Kad grūti veidot jaunas attiecības
Vai Tev blakus ir “brīva vieta”?
Vai Tavā dzīvē ir vieta attiecībām, partnerim? Bieži, kad pie manis vēršas klients ar pieprasījumu par nespēju izveidot jaunas attiecības, šis ir pirmais jautājums ko pētām. Un nereti izrādās, ka emocionālā līmenī šādas brīvas vietas blakus nemaz nav. Tā ir aizņemta! Un to var būt aizņēmis gan bijušais partneris, ar kuru līdz galam nav pabeigtas attiecības, gan tēva figūra, kā ideālā vīrieša figūra, vai dažkārt partnera funkciju vientuļajam vecākam jau pilda paša bērns. Līdz ar to potenciālie partneri to izjūt kā sievietes/vīrieša nepieejamību partnerattiecībām, tā, it kā šim cilvēkam blakus nevienam īsti nebūtu vietas. Dažkārt pat tīri fiziskā līmenī šī cilvēka dienas kārtība, mājas iekārtojums u.c. paradumi nepieļauj tā otra ienākšanu.
Atceros vienu klienti, interjera dizaineri, kura bija brīnišķīgi iekārtojusi savu nelielo studijas tipa dzīvokli un atceros arī viņas pārsteigumu, kad viņa aptvēra, ka viss šajā dzīvoklī ir aprēķināts uz vienu cilvēku, gan mēbeļu izvietojums, atpūtas vieta, gan vannas istabas iekārtojums u.c., nebija pat īsi kur nolikt otru čību pāri! Savukārt, kāda cita kliente nonāca pie secinājuma, ka viņai attiecības neveidojas, jo faktiski partnera un aizstāvja lomu bija neapzināti uzņēmies viņas dēls, kuru viņa audzināja viena pati. Un emocionālā partnerība šajā gadījumā izpaudās kā dēla atbalsts un rūpes par mammu, kā arī liela iesaiste lēmumu pieņemšanā un lielāka atbildības uzņemšanās, kā tas bērnam pienāktos. Līdz šim viņa bija lepojusies, ka dēls ir viņas stiprais balsts. Un tagad aptvēra, ka faktiski dēls ir nonācis ne savā vietā un ir netieši apgrūtināts, jo savā ziņā kalpo mammai Kas savukārt nozīmē, ka dēls līdz galam nedzīvo savu dzīvi. Visticamāk, ja kliente būtu izvēlējusies ar to neko nedarīt, arī dēlam vēlāk būtu grūtības veidot attiecības. Līdzīgi, ja Tu esi kādam no saviem vecākiem emocionāli partnera vietā, tad iespējams šis varētu būt tas traucējošais faktors.
Vēl samērā bieži sastopams iemesls ir nepabeigtas iepriekšējās attiecības. Attiecības var uzskatīt par noslēgtām, kad viss ir ticis izrunāts un notikusi divu, iekšējā attieksmē pieaugušu partneru atvadīšanās. Kad viss nelāgais, kas bijis šajās attiecībās ir piedots (nav dusmu un aizvainojuma), viss labais novērtēts un atzīts, viss nepabeigtais var tikt atstāts nepabeigts. Tomēr realitātē, visbiežāk kādas lietas paliek neizrunātas, sāpes noslēptas, vai ilgas nepiepildītas. Un tad ir vērtīgi uz to apskatīties, apzināties un, ja reālajā dzīvē atvadīšanās nav iespējama, piedzīvot atvadīšanos iekšēji, kāda rituāla veidā. Protams, tas var notikt vienīgi tad, kad cilvēks jūtas tam gatavs, jo dažkārt mēs nemaz nevēlamies līdz galam atlaist savu bijušo partneri, kaut ārēji uzvedamies citādāk. Īpaši grūti atlaist bijušo partneri, ja tas zaudēts negaidīti, piemēram, gājis bojā negadījumā vai pametis.
Secinājums ir viens- ne velti saka, ka daba tukšumu nemīl. Ja Tavam potenciālajam partnerim ir vieta Tavā dzīvē, tas agrāk vai vēlāk ieradīsies.
Otrs jautājums uz ko vērtīgi ir atbildēt:
Kādēļ tieši tagad vēlies attiecības?
Kad domā par jaunām attiecībām, svarīgi saprast, kas ir Tavs galvenais motīvs? Un kādēļ tieši tagad tas ir aktualizējies? Dažkārt attiecības mēs sasaistām ar kādu savu iekšējo vajadzību apmierināšanu. Piemēram, vajadzību pēc drošības, mīlestības, novērtējuma. Un tad uz jautājumu, kādēļ tev svarīgi veidot attiecības, var atbildēt, ka, tad kad man būs attiecības es jutīšos drošībā, vai jutīšos mīlēts, vajadzīgs, u.t.t.. Un skaidrs, ka tas nav pietiekams iemesls, lai veidotu veselīgas partnerattiecības. Vēl trakāk, būšana attiecībās nedod nekādas garantijas, ka kaut ko no šī arī saņemsi, jo tāds nav partnerattiecību mērķis un uzdevums. Pretējā gadījumā tās veidosies kā atkarīgas attiecības, kad sagaidi no partnera savu vēlmju, vajadzību piepildījumu, gaidīsi, ka partneris padarīs Tevi laimīgu, pierādīs, ka esi vajadzīga, ka esi vērīga u.t.t. un tas rada vietu pretenzijām, pārpratumiem un sāpēm. Nobriedusi personība nevis gaida kaut ko no attiecībām, bet ir gatava attiecībās dalīties ar sevi. Būt kopradē.
Dažkārt, atbildot uz šo jautājumu, var nonākt pie paradoksāla secinājuma, ka patiesībā šobrīd nemaz nevēlies attiecības. Kāda kliente tā arī atzina, ka jūtas daudz brīvāk, kad sev atļāva atzīt, ka patiesībā nemaz nevēlas partnerattiecības un jūtas daudz komfortablāk, kad nav ne ar vienu jārēķinās, kad visu savu laiku var veltīt sev un savām interesēm, un, ka šobrīd jūt vēlmi ceļot un baudīt dzīvi daudz lielākā mērā, kā būt attiecībās. Lai gan klientes sākotnējais pieprasījums bija tieši par to kā atrast otru pusīti un kā veidot attiecības.
Papildus, ceļā uz partnerattiecībām vērtīgi arī izpētīt savus dzimtas attiecību scenārijus un Tavas personības daļas, kuras ir "par" un kuras "pret" attiecībām, bet par to jau kādu citu reizi.