Ko nozīmē būt savā vietā ģimenes sistēmā?

Ja starp vecākiem valda ilgstoši konflikti, bērns var neapzināti censties kļūt par samierinātāju. Ja attiecībās ir emocionāls tukšums, viņš var kļūt par mammas vai tēta emocionālo balstu. Ja ģimenē ir noslēpumi vai smagi notikumi, par kuriem neviens nerunā, bērns bieži sāk nest spriedzi, kuras izcelsmi pats nemaz nesaprot.

Bērnībā šī stratēģija var palīdzēt izdzīvot. Taču pieaugušā vecumā tā nereti turpina vadīt mūsu dzīvi. Mēs uzņemamies atbildību par citu emocijām, cenšamies visus glābt, izjūtam vainas sajūtu, ja kādam blakus ir grūti, un nereti daudz labāk jūtam citu vajadzības nekā savējās.

No sistēmiskās pieejas skatpunkta tas nav rakstura jautājums. Dažkārt tas liecina, ka daļa mūsu uzmanības un dzīves enerģijas joprojām ir palikusi vietā, kur reiz centāmies noturēt līdzsvaru savā izcelsmes ģimenē.

Tieši šajā brīdī sāk rasties vairāk vietas savai dzīvei. Kļūst vieglāk sajust savas vēlmes, pieņemt lēmumus, veidot līdzvērtīgas partnerattiecības un virzīties pretī tam, kas patiesi ir svarīgs mums pašiem.