Smagums, ko nesam no iepriekšējām paaudzēm
13. oktobris, 2025 pl. 18:00,
Nav komentāru
Ne visas jūtas, ko nesam sevī, esam piedzīvojuši paši.
Par to rakstīja Anne Ancelina Šucenbergere- viena no transģeneratīvās psiholoģijas pamatlicējām.Viņa pierādīja, ka mēs nereti nesam iepriekšējo paaudžu emocionālo smagumu, ko paši nespējam ne nosaukt, ne izskaidrot.
Tas, kas iepriekšējā paaudzē bijis pārāk sāpīgs, lai par to runātu, izsērotu un atlaistu, turpina dzīvot nākamajās paaudzēs kā pārmantotas jūtas.
Neizdzīvoti zaudējumi - bērna, mīlestības, māju, drošības; piedzīvota vardarbība, kauns vai pazemojums - tas viss ceļo pie nākamās paaudzes, gribam to mēs, vai nē. Un katra paaudze tiek ar to galā kā māk. Nereti tajos laikos, kad tas notika, vienkārši nebija iespējas par to runāt, izsāpēt.
Piemēram, komunisma laikā nebija pieņemts runāt par sāpēm vai piedzīvotajiem pazemojumiem. Daudz kas tika noklusēts - dēļ kauna, bailēm, vai, lai vienkārši izdzīvotu. Bet klusums neizdzēš sāpes, tas tikai nodod tās tālāk, līdz kāds beidzot spēj tās ieraudzīt un nosaukt vārdā.
Šodien, darbā ar klienti, šis atklājās ļoti skaidri. Viņa stāstīja, ka, kopš sevi atceras, visu mūžu dzīvojusi ar smaguma sajūtu, kaut arī nav īsta iemesla tā justies.
Problēmas attiecībās arī klientei liek uzdot sev jautājumu par to, ko nozīmē būt sievietei, par vērtību un tuvību.
Sakārtojumā atklājās, ka viņas dzimtas līnijā bijis sievietes stāsts, kura piedzīvojusi smagu vardarbību. Un šī neizdzīvotā sāpe bija palikusi sistēmā kā smagums, bailes un atteikšanās no savas sievišķības, ko viņa nesa neapzināti un izjuta kā savu.
Kad šī pieredze tika ieraudzīta un tai dota vieta, kad viņa nodeva atpakaļ to, kas nepieder viņai, atnāca vieglums, elpa un miers. Skats uz savu dzīvi kļuva plašāks un no “pagātnes likteņa” izdzīvošanas caur sevi, viņa atgriezās savā vietā - šeit un tagad.
Sistēmiskie sakārtojumi palīdz ieraudzīt, kur beidzas senču stāsts un sākas tavējais.
Kad smagums tiek ieraudzīts un atzīts, tam vairs nav jāvada mūsu dzīve no ēnas puses.
Tā vietā var ienākt brīvība, klātbūtne un dzīvības plūsma - tā, kas pa īstam ir Tava.