Atziņas pēc seminara par partnerattiecībām sistemiskā skatījumā
12. maijs, 2026 pl. 19:00,
Nav komentāru
Maija sākumā vadīju semināru par partnerattiecībām, un atkal aktualizējās viena vienkārša doma: attiecībās satiekas ne tikai divi cilvēki, bet arī viņu "bagāžas"
Katrs attiecībās ienāk ar savu “komplektu”, kurā ir:
- ģimenes musturi un dzimtas pieredze
- iepriekšējo attiecību nospiedumi
- zaudējumi, apzinātās un neapzinātās lojalitātes
- robežu izjūta un ievainojamība
Tādēļ ar labiem nodomiem par mīlestību mūža garumā vien nepietiek. Palīdz, ja spējam ieraudzīt partneri reālāk- ne tikai caur savām gaidām, bet arī saprotot, ar ko viņš vai viņa nāk attiecībās.
Vēl viens jautājums, kas bieži izrādās izšķirošs: no kuras “vietas” es pats veidoju attiecības?
- Vai es esmu savā pieauguša cilvēka pozīcijā? Vai vairāk funkcionēju bērna pozīcijā?
- Vai emocionāli vēl esmu iesaistīts izcelsmes ģimenē?
- Vai iekšēji joprojām balstu mammu vai tēti?
- Vai nesu atbildību, kas īsti nav mana?
Sistēmiskajā skatījumā partnerattiecības pieauguša cilvēka dzīvē kļūst par primāro sistēmu. Tas nenozīmē, ka vecāki vairs nav svarīgi. Drīzāk tas nozīmē, ka iekšēji ir jāpārkārtojas no bērna vietas pie vecākiem uz savu vietu blakus partnerim. Kamēr daļa uzmanības, rūpju vai pienākuma sajūtas paliek izcelsmes ģimenē, attiecībās var parādīties sajūta, ka partneris nav pilnībā pieejams otram partnerim, kaut ārēji viss pat var izskatīties korekti.
Partnerattiecību tēma sistēmiskajā sakārtojumā bieži atklājas ļoti tieši. Tajā var ieraudzīt ne tikai to, ko mēs par attiecībām domājam, bet arī to kailo realitāti, kas darbojas dziļāk - kurš kurā vietā stāv, kam cilvēks vēl ir lojāls, ko viņš nes līdzi un kāpēc reizēm partneri nav iespējams ieraudzīt tādu, kāds viņš patiesībā ir.