Pāriet uz galveno saturu
santaleibovica santaleibovica
  • Sākums
  • Grupas
  • Individuāli
  • Jaunumi
  • Par mani
  • Kontakti

Jaunākie ieraksti

  • 20.oktobrī Online grupa Satikt sevi. No izdzīvot uz dzīvot
    14. okt. 2026
  • 30. oktobrī Sistēmisko sakārtojumu vakars Jelgavā
    14. okt. 2026
  • Ko nozīmē būt savā vietā ģimenes sistēmā?
    8. okt. 2026
  • Individuālās konsultācijas online - plusi, mīnusi un kā sagatavoties
    30. sept. 2026
  • Kādēļ grūti aiziet no attiecībām, kurās sāp?
    30. sept. 2026
  • Kad emocijas pārņem: RAIN prakse
    16. sept. 2026
  • Kas notiek, ja nodevība atkārtojas?
    12. sept. 2026

Kategorijas

  • Sistēmiskais skatījums
  • IoPT un darbs ar psihotraumu
  • Personīgā izaugsme
  • Pasākumi
  • Saliktās ģimenes
  • Praktiski padomi

Arhīvs

  • 2026
    • Oktobris
    • Septembris
    • Augusts
    • Jūlijs
    • Jūnijs
    • Maijs
    • Aprīlis
    • Marts
    • Februāris
    • Janvāris
  • 2025
    • Oktobris
    • Marts
  • 2024
    • Decembris
    • Aprīlis
  • 2021
    • Oktobris
  • 2020
    • Oktobris
    • Septembris
    • Maijs
    • Janvāris
  • 2019
    • Oktobris

Ja lasītais Tevi uzrunā

Varbūt kādā no rakstiem atpazīsti sevi un gribi to papētīt dziļāk. Varam tam pievērsties individuālā darbā vai grupā.

Individuālās konsultācijas · Grupas un sistēmiskie sakārtojumi · Kontakti

Par līdzatkarību

29. maijs, 2026 pl. 16:00, Nav komentāru
Līdzatkarības termins ir samērā jauns un tradicionāli visbiežāk tiek saistīts ar cilvēkiem, kuri ir attiecībās ar kādu atkarīgu cilvēku - partneri, bērnu, vecāku vai citu tuvu cilvēku.
Arī pie manis terapijā reizēm vēršas cilvēki ar ļoti skaidru līdzatkarības tēmu: mans partneris, bērns vai vecāks lieto alkoholu, narkotikas vai citā veidā dzīvo destruktīvi, un es vairs nezinu, kā šajās attiecībās būt, palīdzēt, izturēt vai nepazaudēt sevi.

Taču, ja uz līdzatkarību skatāmies plašāk, tā skar ne tikai attiecības ar atkarīgu cilvēku. Tā var būt klātesoša arī tur, kur cilvēks gadiem dzīvo otra problēmās, garastāvokļa maiņās, krīzēs, solījumos un sabrukumā, līdz vienā brīdī vairs īsti nezina, ko pats jūt, ko grib un kur viņa paša dzīvē vēl ir vieta viņam pašam.

Šādās situācijās es bieži iesaku izlasīt grāmatu, kuru savulaik man ieteica mana terapeite:
Melodijas Bītijas “Pārtraukt līdzatkarību” / angliski “Codependent No More”.
Zemāk aprakstīšu šīs grāmatas satura kopsavilkumu. Varbūt, kaut ko atpazīstot, arī Tu nolemsi to izlasīt.
Grāmatas galvenā doma: mēs nevaram izglābt, kontrolēt vai izmainīt otru cilvēku, bet varam atgūt atbildību par savu dzīvi.


Īss kopsavilkums

Līdzatkarība bieži rodas attiecībās ar cilvēku, kuram ir atkarība, emocionāla nestabilitāte, vardarbīga uzvedība, hroniskas problēmas vai kurš pastāvīgi prasa glābšanu. Līdzatkarīgais cilvēks sāk dzīvot ar otra cilvēka vajadzībām, garastāvokļiem un krīzēm. Viņš jūtas atbildīgs par otra laimi, dusmām, izvēlēm vai sabrukumu.

Bītija skaidro, ka līdzatkarīgs cilvēks bieži:


  • pārmērīgi rūpējas par citiem;
  • jūtas vainīgs, ja pasaka “nē”;
  • cenšas kontrolēt situāciju;
  • ignorē savas vajadzības;
  • dzīvo trauksmē par otra cilvēka reakcijām;
  • glābj, labo, mierina, piesedz;
  • jauc mīlestību ar sevis upurēšanu;
  • gaida, ka otrs mainīsies, lai pats beidzot varētu justies labi.

Svarīgs grāmatas princips ir atdalīšanās ar mīlestību. Tas nenozīmē kļūt aukstam vai vienaldzīgam. Drīzāk tas nozīmē pārstāt dzīvot otra vietā. Tu vari rūpēties par cilvēku, bet nevari nest viņa dzīvi viņa vietā. Tu vari just līdzi, bet tev nav jāupurē sava veselība, miers un robežas.

Grāmata daudz runā par kontroles ilūziju. Līdzatkarīgais cilvēks bieži domā: “Ja es tikai pareizi pateikšu, pietiekami palīdzēšu, pietiekami izskaidrošu, pietiekami izturēšu, tad otrs mainīsies.” Bet tas noved pie izdegšanas, aizvainojuma un bezspēcības. Patiesa brīvība sākas tad, kad cilvēks atzīst: otra cilvēka izvēles nav mana kontrole un nav mana atbildība.
Bītija aicina cilvēku atgriezties pie sevis ar jautājumiem:
❓️
  • Ko es jūtu?
  • Ko es gribu?
  • Kas man ir vajadzīgs?
  • Kur ir mana robeža?

Kas šobrīd ir mana atbildība, un kas nav mana atbildība?

Ļoti būtiska tēma ir robežas. Līdzatkarīgs cilvēks bieži jauc robežas ar egoismu. Taču grāmatā robežas tiek parādītas kā veselīgas attiecību struktūras pamats. Pateikt “nē”, neglābt, nepiesegt, neatbildēt uz manipulāciju, neiet otra emocionālajā haosā - tas nav nežēlīgi. Tas ir pieaudzis veids, kā palikt savā dzīvē.

Grāmata arī uzsver, ka līdzatkarības pārtraukšana nav tikai attiecību jautājums. Tas ir identitātes atgūšanas process. Cilvēks sāk mācīties rūpēties par sevi, just savas emocijas, pieņemt savus lēmumus, veidot savu dzīvi un vairs negaidīt, ka iekšējo mieru dos otra cilvēka uzvedība.

Galvenās atziņas

1. Tu neesi atbildīgs par cita cilvēka dzīvi.
Tu vari būt blakus, bet nevari izārstēt, izglābt vai mainīt cilvēku pret viņa gribu.
2. Kontrole nav mīlestība.
Jo vairāk cilvēks mēģina kontrolēt otru, jo vairāk viņš zaudē kontaktu ar sevi.
3. Palīdzēšana var kļūt par pašiznīcināšanos.
Ja palīdzība nāk no vainas, bailēm vai cerības nopelnīt mīlestību, tā vairs nav brīva došana.
4. Atdalīšanās nav pamešana.
Tā ir spēja ļaut otram piedzīvot savas izvēles sekas.
5. Sevis aprūpe nav egoisms.
Tā ir pamata atbildība pret savu dzīvi.
6. Līdzatkarība bieži slēpj dziļu vajadzību būt vajadzīgam.
Cilvēks var justies vērtīgs tikai tad, kad kādu glābj.
7. Dziedināšanās sākas ar godīgumu.
Ir jāatzīst, cik daudz savas enerģijas, laika un dzīves ir atdots otra cilvēka problēmām.
Ļoti īsi vienā teikumā

Grāmata māca pārstāt glābt citus uz savas dzīves rēķina un atgriezties pie savām jūtām, robežām, vajadzībām un atbildības.


Nav komentāru

Komentēt







Brīvība būt
© 2026 Santa Leiboviča